Jaunumi

Par Mums

Kas nelec – tas ir rasists?

Trīs nedēļas pēc Jaungada nakts notikumiem Ķelnē Eiropas plašsaziņas līdzekļi, politiķi un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji  beidzot atguva valodu, saprazdami, ka neizdosies noklusēt „Austrumu bēgļu” masveida noziegumus. Taču eirokomisāri ir pilnībā apjukuši un nesaprot, kā apturēt nelikumīgo migrāciju, kas pāršalkusi veco labo Eiropu.   Arvien vairāk vienkāršu eiropiešu  pauž neapmierinātību attiecībā uz perspektīvu dzīvot bailēs, turklāt uzturot par saviem nodokļiem  veselu, agresīvu jaunu cilvēku pūļus, kas pārpildījuši viņu valstis acīmredzot nebūt ne  tādēļ, lai strādātu vaiga sviedros un  taptu par likumpaklauisīgiem ES iedzīvotājiem. Godīgākie un tālredzīgākie politiķi un eksperti runā, ka turpmāk ienācēju agresija tikai pieaugs, to rosinās radikālā islāma idejas. Austrijas, Somijas un Ungārijas varas iestāžu rīcība liecina par to, ka viņi saprot nevadāmās migrācijas briesmas un pat mēģina tai pretoties.  Arī pie mums Latvijā atskan balsis pret migrantiem no Tuvajiem Austrumiem.  Rīcības partija jau pērnā gada pavasara sākumā aicināja izturēties pret migrācijas problēmu visnopietnākajā veidā, piedāvāja konkrētus soļus, lai pasargātu Latvijas iedzīvotājus no  problēmām, ar kurām saskārās Vācija un citas ES valstis. Taču valdošie politiķi uzskata par labāku mūs  nesadzirdēt. Starp citu, tikpat nesaprotamu nostāju ieņēma arī opozīcijas spēka – Saskaņas partijas pārstāvji.

Tās Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs 7.janvārī „Delfi” latviešu versijā  atzīmējās ar plašu publikāciju par šo sāpīgo tēmu. Piebildīsim, ka krievvalodīgā  auditorija ar šo rakstu netika iepazīstināta. Galvenā doma, kuras dēļ bija uzrakstīts daudz visādu vārdu un burtu, visdrīzāk nebūtu pa prātam krievvalodīgajiem vēlētājiem. Arī bez tā „Saskaņa” ir daudz ko darījusi, lai novērstu no sevis daļu simpatizējošā elektorāta, vai nu atbalstot sodu par latviešu valodas nezināšanu palielināšanu, vai arī akceptējot deputātu algu palielināšanu paaugstināšanu uz tautas  nabadzībā grimšanas fona, un tagad, lūk, Saeimas opozīcijas frakcijas vadītājs pēc būtības savā rakstā paziņo: tas, kas iestājas pret bēgļu uzņemšanu, ir rasists.

Tā kā autors vairākkārt atsaucas uz notikumiem Ukrainā, uzreiz nāk prātā pazīstamais teiciens: „Kas nelec, tas moskaļs”. Tātad pie mums, kurš „nelec” par bēgļiem, tas, attiecīgi, ir rasists.

Kā pamatojumu savai drosmīgajai tēzei J.Urbanovičs  min vairākus argumentus, taču tas sanāk garlaicīgi, nepārliecinoši un neizraisa neko citu kā vien dusmas uz autoru. It īpaši, ja atceras, kā Latvijas etnokrātija izturas pret krievvalodīgajiem pilsoņiem, nemaz nerunājot par nepilsoņiem; kādi likumi pie mums darbojas divus gadu desmitus un kā rīkojas politiķi, kas sevi pasludinājuši par  valsts krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību aizstāvjiem. Pat to desmitu miljonu eiro no ES, kurus Latvija saņēma „Migrantu” problēmu risināšanai, uzdodot par viņiem LR nepilsoņus, metodiskā izzagšana Urbanovičam un viņa partijas biedriem palikusi nepamanīta. Vai ir jāsaka, ka nauda laimīgu „nosēdās” noteiktu politiķu un ierēdņu kabatās, bet opozīcija ne pirkstu nepakustināja, kaut vai šīs plaša mēroga zādzības publiskošanai, nemaz nerunājot par  taisnīguma atjaunošanu. Apkaunojošos zādzības faktus atklāja vācu žurnālisti, būdami sašutuši par to,  ka vienkāršie „birgeri”- nodokļu maksātāji apmaksā rijīgo latviešu ierēdņu apetīti. Jāteic, ka toreiz „Saskaņa” klusēja. Savukārt tagad, kad sabiedrība, neatkarīgi no savām politiskajām prioritātēm, ļoti ausīgi uztver ideju par bēgļu izvietošanu Latvijā, J.Urbanovičs pēkšņi nāk klajā ar savu „īpašo” viedokli. Kādēļ? Atliek vien minēt. Tomēr ir grūti noticēt, ka tas tiek darīts elektorāta labā. It īpaši uz tādu šokējošo notikumu fona kā, piemēram, informācija par  neseno kāda lietuviešu pusaudža slepkavību, ko pastrādāja viņa vienaudzis no Sīrijas. Jaunais musulmanis iedūra nazi puisim no Lietuvas par to, ka puisis aizstāvēja meiteni no „austrumu viesa” uzmākšanās; vai par to, ka nesen Berlīnes metro kāds jauns irānietis pēkšņi pagrūda 20 gadus vecu vācieti zem tuvojošās  vilciena riteņiem. Meitene gāja bojā.

To cilvēku, kas nevēlas redzēt tādus bēgļus Latvijā, apsūdzība rasismā, izskatās ja ne kā ņirgāšanās, tad kā galīgs stulbums. Ļoti žēl, ja autors to nesaprot. Jāvaicā, kādēļ mums vajadzīgi tādi politiķi, kas uzlikuši humānistu cilvēkmīļu maskas?  Atmetot šos divkosīgos vienlīdzības un brālības aicinājumus, izrādīsies, ka visus šos bezatbildīgos murgus var gvelzt tikai esot pārliecinātam, ka tevi personīgi un tavu ģimeni aiz trīsmetrīgā žoga ap personīgo savrupmāju nekādi migranti  neaizsniegs. Bet ja nu pēkšņi kaut kādā brīnumainā kārtā arī uzglūnēs tādas nelaimes ēna, allaž  varēs aizbraukt uz drošāku vietu.

Pašreizējos apstākļos, kad Latvija, kā ES un NATO locekle, pilda noteiktas saistības savu eiropiešu partneru priekšā, mēs, Rīcības partijas pārstāvji, aicinām kolēģus nevis nākt klajā ar provokatoriskiem paziņojumiem, bet gan ieslēgt smadzenes un rīkoties ar pilnu atbildību mūsu nelielās valsts iedzīvotāju priekšā.  Ir jāpilnveido mūsu likumi, jārada reāli mehānismi bēgļu problēmas risināšanai, lai izslēgtu visas nevēlamās un bīstamās sekas, ko var radīt viņu uzturēšanās Latvijā. Uzskatām par nepieciešanu uzstājīgu aicināt  savus partnerus no ES un NATO  nelīst ar saviem bumbu demokrātiskajiem statītiem svešā islāma klosterī, nevis pieprasīt, kā to dara J.Urbanovičs, veidot kaut kādas  sadomātas un nelietderīgas programmas: „Saki „nē” rasismam”.

Kā zināms, Austrumi ir smalka lieta. Kā liecina jaunākie notikumi, nebūt ne droša pašreizējiem eiropiešiem, neatkarīgi no viņu tolerances vai apslēptās rasistiskās pārliecības.

Igors Meļņikovs





Parakstīties uz jaunumiem