Jaunumi

Par Mums

Latvijas elektorāta pieprasījums – jauns politiskais spēks

Par gaidāmajām vēlēšanu kampaņām un jaunu politisko spēku Saeimā rašanās nosacījumiem stāsta vēsturnieks Normunds Grostiņš.

Kor.: – Jūs sniedzāt precīzu prognozi Latvijas iestāšanās ES sekām; kļuvāt par vienīgo ekspertu, kas divas nedēļas pirms notikuma publiski paredzēja 10.Saeimas atlaišanu. Vai Latviju sagaida Saeimas pirmstermiņa atlaišanas jauna kampaņa un vai ir iespējami pārsteigumi gaidāmo vēlēšanu gaitā?

N.Grostiņš: – Seima ir ārkārtīgi nepopulāra un, ja par parakstu vākšanas organizatoriem kļūs nopietnas opozīcijas organizācijas, tad 150 tūkstoši parakstu par tās atlaišanu tiks savākti. Tādējādi vēlēšanas 13.Saeimā var norisināties agrāk par paredzēto grafiku 2018.gadā – jau 2016.gada beigās vai 2017.gada sākumā. Tomēr ārkārtas vēlēšanas neatceļ parlamenta vēlēšanas 2018.gadā. 2017.gada pavasaris Latvijai var izrādīties vētrains: šajā laikā valstī notiks arī pašvaldību vēlēšanas. Bet 2019.gadā atkala izvirzīsim deputātus Eiroparlamentam. Tas ir, tuvākajos 4 gados norisināsies trīs vai četras vēlēšanu kampaņas, kas var dot negaidītus rezultātus, ja ņemt vērā, ka Latvijas politiskā ainava nekad nav izcēlusies ar stabilitāti. Valdošās partijas ir mainījušās katrās vēlēšanās, tikai divreiz noturoties uz otro termiņu. Bieži uzvarēja jauni politiskie spēki. Tas, starp citu, varēja notikt arī iepriekšējās parlamenta vēlēšanās – bijušajam Valsts kontrolierim Ingūnai Sudrabai uzvarai bija viss: atpazīstamība un finansējums. Taču organizatorisko spēju nepārvaldīšana un politiskā bezspēcība I.Sudrabu noveda pie tā, ka „No sirds Latvijai” Saeimā ieguva tikai 7 vietas. Partijas līderis bija tik nesagatavots šim darbam, ka jau pirmajā preses konferencē zaudēja samaņu, un žurnālisti iznesa viņu no zāles. Tomēr „No sirds Latvijai” ir Latvijas politikas nesatricināmā likuma kārtējā ilustrācija: ja partijai ir budžets 1,5 milj.€ apmērā un vairāk, tā garantētu tiek parlamentā, ne obligāti kā uzvarētājs, taču opozīcijā būs pārstāvēta. Ar lielu iespējamības daļu var runāt par to, ka gaidāmā vēlēšanu tūre izmainīs spēku sadalījumu Latvijas politiskajā ainavā.

Kor.:- Kādi iemesli ir šādu izmaiņā pamatā?

N.Grostiņš: – Līdz republikai, lai arī ar noteiktu kavēšanos, atplūdīs eiroskeptiķu kustības veiksmes Eiropas vilnis. Citās valstīs uzvarējušie eiroskeptiķi piešķir nopietnu finansējumu savu kolēģu Austrumeiropā attīstībai un nostiprināšanai, tādēļ Latvija neizvairīsies no tā, ka „eiroskepticisma” procesi pie mums pastiprināsies un atradīs daudz piekritēju. Sabiedrībā arvien pamanāmāka kļūst neapmierinātība ar kursu, kurā valsts šodien virzās; pati realitāte pieprasa saukt pie varas vadības stūres politiķus, kuri nebaidās no Briseles, nevēlas akli izpildīt jebkuras komandas no Eiropas vadības centra. Latvijas tauta sagaida politiķus, kas ir spējīgi noteikti rīkoties savas valsts interesēs. Šis pats pieprasījums tiek veidots Latvijas biznesa vidē. Un tās ir jau ne tikai balsis, bet arī nauda vēlēšanu kampaņām.

Kor.: Kurš no pašreizējiem valdošajiem ir spējīgs pārliecināt vēlētāju par savu noteiktību mainīt kursu uz patstāvīgāku? Kurš uz šī Eiropas viļņa var nākt pie varas Latvijā?

N.Grostiņš: – Neuztraucieties, tie nav tie cilvēki, kuri patlaban Hitlera vērmahta laiku maršu bungu pavadījumā uzstājas pret imigrāciju. Protams, šie puiši, ja tiks labi organizēti, spēs nedaudz izkustināt parlamentā pārstāvēto Nacionālo apvienību Visu Latvijai (viņiem ir 16,5%). Tas nebūs sarežģīti, jo parlamenta nacionālisti ir piekrituši ielaist valstī imigrantus.  Tāpēc bungas opozīcijas partijām lieti noderēs.

Taču acīmredzams, ka gan nacionālisti, gan citas parlamenta partijas zaudē vēlētāju atbalstu. Šāda tendence izpaudās jau daudz agrāk. Piemēram, lielākā Latvijas Saeimas partija „Saskaņa” jau iepriekšējās vēlēšanās zaudēja 7 deputātu vietas. Valdošā partija „Vienotība” zaudēja aptuveni 15% no saviem 20% un var nolaisties vēl zemāk, līdz 5 procentu robežai, lai tiktu Saeimā.

Gan latviešu, gan krievvalodīgo vēlētāju vidū briest gatavība atbalstīt jauno politisko spēku. Elektorāts pieprasa spēcīgus, patstāvīgus un atbildīgus politiķus, kas pirmajā vietā liek savas valsts un visas sabiedrības intereses. Šādu pieprasījumu diktē vēsturiskā brīža realitāte. Un visai ticami, ka drīz vien šādu spēku pārstāvēs ”Rīcības partija”, kas savās rindās vāc eiroskeptiķus, gudrus un godīgus cilvēkus, kas spējīgi rīkoties izlēmīgi un pragmatiski Latvijas labā, nebaidoties uzsauciena no Briseles.