Jaunumi

Par Mums

Turku matu griezums Eiropas auniem

Viņi palaida garām labu iespēju paklusēt – tādā garā Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs komentēja trīs Baltijas prezidentu vīzdegunīgo paziņojumu  par nepiekrišanu stāties koalīcijā pret Islāma valsti, ja tur būs Krievija. Par nelaimi (mūsu valsts tautām) pašreizējie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vadītāji šādu iespēju sev vispār noraida, rīkojoties pēc principa: „Gailis nodziedāja, tālāk kaut vai rīts neaust”. Atcerēsimies, tā bija 2008.gadā, kad Gruzija uzbruka miermīlīgajai Chinvalai, bet mūsu līderi bija pirmie, kas sāka vaimanāt: „Vainīga ir Krievija!”, un visos laikos līdz pat šodienai.

Turcija noziedzās, notriecot Krievijas bombardētāju. „Eiropas Savienības nejaukie purniņi”, sekojot NATO ģenerālsekretāram Stoltenbergam, kurš paziņoja, ka Su-24 pārkāpa Turcijas gaisa telpas robežas, tūlīt pat atbalstīja šo solo uzstāšanos ar savu draudzīgo kori. Izrādījās, ka atkal palaida garām iespēju izlikties par gudriem. NATO jau paziņoja, ka Stoltenbergs esot izteicis savu personīgo viedokli. Nepietiek, ka Baltajā namā paziņoja, ka Krievijas GKS frontes bombardētāju notriecis Turcijas iznīcinātājs Sīrijas gaisa telpā, par to liecina lidmašīnas siltuma pēdas, kuras atklāja eksperti.

Visiem godīgiem cilvēkiem ar veselu saprātu, kas dzīvo trīs republikās, jau sen ir acīmredzams, ka mūsu valstu vadītāji no visiem spēkiem cenšas izkalpoties Amerikas saimnieka priekšā. Savā centībā jau sen ir zaudējuši mēra sajūtu. Pēdējā gadījumā sasteigtais Erdogāna atbalsts ir atklāta kļūda un ieskaitīta netiks. Turcijas prezidenta „pašdarbība” izraisīja acīmredzamu Vašingtonas iejaukšanos, bet Francijas prezidents Olands aizsteidzās uz Maskavu paziņot par savu solidaritāti ar Krieviju cīņā pret Islāma valsti.

ES jau uzdod jautājumu par to, vai ir vietā vispār apspriest jautājumu par Turcijas uzņemšanu Eiropas Savienībā? Jaunākajās ziņās pasaules masu mediji, tostarp arī Turcijas, stāsta par to, kā Turcija īstenībā atbalsta Islāma valsti, kādi sakari un bizness Erdogāna ģimenei ir ar Islāma teroristiem.

Lai gan pagaidām oficiālā līmenī nedz ASV, nedz citas valstis skaidri un gaiši nav nosodījušas Turciju, dažādu valstu iedzīvotāji, vienkārši ļaudis dara to patstāvīgi, rādot savām valdībām, pat nospiestām ar ASV varu, tādām kā Grieķija un Bulgārija, kā pusē viņi ir un kā pozīciju atbalsta.

Atēnās un Sofijā ir rīkoti liela mēroga mītiņi, kur tikuši dedzināti ASV un ES karogi, Turcijas vēstniecības un konsulāti tiek pakļauti demonstrantu uzbrukumiem. Cilvēki vairs negrib ciest melus, liekulību, samierināties ar terorisma draudiem un briesmām iet bojā no Eiropu pārpludinājušo Islāma fanātiķu rokām.

Kas tad pie mums? Mēs klusējot norijam kaunu par valsts vadītājiem un pazemīgi piekrītam tikko pieņemtajam valdības lēmumam piešķirt no nabadzīgās „veiksmes valsts” Latvijas budžeta  gandrīz 5 miljonus euro Turcijai bēgļu uzturēšanai. Piebildīšu, ka tas notiek ar īdēšanu par naudas trūkumu skolotājiem, mediķiem, pensionāriem, bezdarbniekiem, kuru pabalsts jau tā ir samazināts.

Jautāts, vai mēs esam akli, kurli, garīgi nepilnvērtīgi? Vai tad mēs neredzam, ka Turcijai bēgļi ir bizness, kas dod ne tikai labu naudu, bet arī instruments šantāžai, kas ļauj turēt bailēs visu Eiropu, ieviest haosu un paniku? Skat, kas notiek: vasarā tiek organizēts it kā bēgļu pieplūdums ES valstīs. Paši cilvēki saka, ka daudzus Eiropā ieveda turku algotņi pat bez maksas, apgādājot ar viltotiem dokumentiem. Lielākā daļa (pārsvarā jauni vīrieši) tika sūtīta par naudu, to atkal organizēja ar viltotiem dokumentiem pa sakārtotiem maršrutiem ar pavadoņiem. Palūkojieties, kā uzvedas šie tā saucamie bēgļi. Viņi, kā iekarotāji, pieprasa sev visus civilizācijas labumus un gandrīz verdziski iztapīgu attieksmi, viņiem nospļauties par visām Eiropas dzīves normām, likumiem un kārtību. Kur jūs redzējāt tādus bēgļus? Tagad, kad Eiropa ir burtiski apsēsta ar agresīvu jaunu cilvēku pūļiem un trīc bailēs, Erdogāns paziņo, ka ir gatavs atrisināt problēmu. Ja Eiropas Savienība sametīsies ar naudiņu un dāsni apmaksās Turcijai rūpes par bēgļu atgriešanos mājās. Lielisks bizness, vai ne? Vispirms ņemam naudu no bēgļiem, nosūtot tos uz Eiropu, tad ņemam naudu no eiropiešiem, atgriežot „ceļotājus” atpakaļ. Papildu tam notiek atklāta Sīrijas naftas atradņu izlaupīšana ar Islāma valsts palīdzību, kontrabandas naftas pārdošana „demokrātiskajām” Islāma valstīm ar kopēju robežu un citi „ienākumu avoti”. Domāju, ka Turcijas augstākā vadība ir laimīga, apzinoties, ka Eiropas aunu ganāmpulku var cirpt pilnīgi nesodīti.

Pieļauju, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji teiks: „Jā, pretīgi to visu apzināties, bet ko tad mēs varam?” Neaizmirsīsim, ka mūsu valsts ir demokrātiska, vismaz, to deklarē augstākajā līmenī. Attiecīgi, katrs no mums ar savu attieksmi un savu pozīciju ietekmē līderu darbības un valsts politiku. Mēs visi lieliski saprotam, kas ir taisnība un kas – meli, ko piesedz ar smadzenes skalojošu propagandu. Tātad, rīkoties mēs varam arī attiecīgi. Piemēram, mēs pērkam degvielu mašīnām legālās uzpildes stacijās. Kur ir garantija, ka ar šo vienkāršo rīcību mēs netieši atbalstām Islāma valsti, kuras kaujinieki var atkal uzspridzināt šahīda jostas jebkurā ES valstī, ieskaitot arī mūsu Latviju?

Vai nav labāk ar tādu ierastu lietu kā mašīnas uzpildīšana ar degvielu atbalstīt mūsu austrumu draugu, kas mūs daudzas reizes ir glābis no nelaimes? Sīkums, teiksiet? Taču neaizmirsīsim, ka globāla rakstura un pasaules mēroga notikumi vienmēr sākas no kaut kā nenozīmīga.

Igors Bēniņš





Parakstīties uz jaunumiem